Ģeogrāfiskā karte - Viborga (Vyborg)

Viborga (ru no sv), līdz 1944. gadam arī Vīpuri (fi), ir pilsēta Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabalā netālu no Somijas robežas pie Saimā kanāla ieteces Somu līcis.

1293. gadā Somijas krusta karu laikā zviedri uzcēla pirmo Vīborgas cietoksni. 1323. gadā pēc Nēteborgas (Nöteborg) miera līguma Novgoroda atzina zviedru tiesības uz Viborgu, bet Maskavija 1496.—1499. gada karā laikā atkal mēģināja to ieņemt.

1617. gadā visu Karēlijas rietumu daļu iekļāva Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas jeb Nīslotas lēnē (sv) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Krievijas cars Pēteris I ieņēma Viborgas cietoksni. 1744. gadā izveidoja Viborgas guberņu, Katrīnas II valdīšanas laikā to pārveidoja par Viborgas vietniecību (1783—1797), bet Aleksandra I valdīšanas laikā par Somijas guberņu (Финляндская губерния, 1802—1811). 1790. gadā pie pilsētas notika liela jūras kauja — Viborgas kauja, kurā Krievijas flote sakāva zviedrus. No 1812. gada kā Viborgas guberņu (ru, sv) to iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību. Sarp pasaules kariem Vīpuri, kā tolaik sauca Viborgu, bija otrā lielākā Somijas pilsēta. Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupēja Viborgu un 1940. gada 31. martā inkorporēja Karēļu-somu PSR. T.s. Turpinājuma kara (1941—1944) laikā Somijas armija atkal 1941. gada 29. augustā to atguva, bet 1944. gada 20. jūnijā pie Viborgas notika lielā Tali-Ihantalas kauja, kuras laikā nopostīja daudzas pilsētas vēsturiskās ēkas.

1944. gada septembrī PSRS valdība atdalīja Viborgas rajonu no Karēļu-somu PSR un iekļāva to Ļeņingradas apgabala sastāvā. Somijas Republika atteicās no Viborgas pēc 1947. gada Parīzes līguma nosacījumiem. Pilsētas somu iedzīvotāji evakuējās uz Somiju.